"DZĪVAIS ŪDENS", JEB KĀ CILVĒKA ORGANISMS UZTVER ŠĶIDRUMU.
- Aigars Celms
- 2016. g. 13. nov.
- Lasīts 7 min
LABS ŪDENS = LABA PAŠSAJŪTA
Vairākums sabiedrības piekrīt šim vienādojumam, un ja reiz Tu esi nonācis līdz šim rakstam, tad varētu pieņemt, ka pirms padzerties Tu piedomā pie tā, ko lej sev iekšā.
Mēs visi zinām, ka cilvēks savus 60-70% sastāv no ūdens. Tomēr ne katrs ir informēts, ka šis ūdens mūsu organismā kardināli atšķiras no tā, kādu vairākums ir pieradis dzert ikdienā.
Lūk! Ar to arī padalīšos turpmākajās rindkopās.
Organisms savu iekšējo vidi kontrolē pats saviem spēkiem, un tā var svārstīties tikai ļoti, ļoti... ĻOTI šaurā diapazonā. Kā piemērs būtu tas, ka pie 36.8 grādiem mēs jūtamies veseli, bet jau pie 37.0 esam slimi. Organisma iekšējo vidi mēs varam ietekmēt tikai un vienīgi caur gremošanas sistēmu, jeb ēdot vai dzerot, un viens no tās kontroles mehānismiem ir ūdens. Ar tā palīdzību tiek kontrolēta ķermeņa temperatūra, kā arī organisms to izmanto kā autobāni - uzturvielas no tavām pusdienu kotletēm aizgādā līdz katrai ķermeņa šūnai un izvada ārā no organisma to, kas palika pāri no tavām rīta brokastīm. Cik daudz un vai vispār šūnas tiks pie šīm uzturvielām, ir jau tieši atkarīgs no šī iekšējā ūdens fizikālajām un ķīmiskajām īpašībām.
Veselā organismā ūdens atbilst notiektām īpašībām un parametriem. To nodrošina vesela kaudze minerālu un citi mikroelementi. To klātbūtne ūdeni uztur striktos un nemainīgos rāmjos. Ja šo minerālu sastāvs mainās, mainās arī ūdens īpašības. Ja kāds no elementiem sāk pietrūkt, atkal mainās ūdens īpašības. Un pietiek šīm īpašībām tuč-tuč pamainīties, lai organisms ieslēgtu trauksmes pogu, jeb kā mēs to sajūtam uz sevi - paaugstinās temperatūra, slikta dūša, utt. Īsāk sakot - slims, saindējies vai vienkārši bezspēks un slikti jūties. Ja izmaiņas turpina pieaugt, sāk iet bojā šūnas. Kā jau mēs zinam, no šunām sastāv visi audi unno tiem savukārt veidojas orgāni, un galā tam ir mūsu organisms... viss ir tik vienkārši.
Dabā tā ir iekārtots, ka piedzimstot šos minerālus mēs saņemam jau bonusā - muskuļu, kaulu, ādas, nagu un zobu veidā... tie ir gandrīz visur. Un, lai visas mūsu sistēmas darbotos nevainojami, organisms tos aktīvi izmanto. Tāpēc turpmākā dzīves gaitā, mums šīs rezerves katru dienu ir jāatjauno. Lūk arī viens no iemesliem, kāpēc mēs ēdam un dzeram.
Svarīgi ir atcerēties, ka minerāli, kas nonāk mūsos ar ūdens palīdzību, uzsūcas desmitiem reižu vieglāk nekā no ēdiena.
Kā tas izpaužas ikdienā?
Tu lieto kādu dzeramo ūdeni, kurā ir noteikts minerālu sastāvs un daudzums. Tas savukārt nozīmē, ka arī ūdens fizikālie parametri un ķīmiskās īpašības būs atšķirīgas. Piemēram, destilētā ūdenī minerālu nav vispār. Precīzāk runājot, tas ir pilnīgi tukšs. Turpretī krāna ūdenim ir pievienots hlors, lai arī tajā ir minimāls dažu elementu sastāvs. Ir pieņemts, ka ūdens no avota ir veselīgākais no dzeramajiem ūdeņiem, kas kopumā atbilst patiesībai, lai gan 20 km rādiusā esošo avotu, ūdens sastāvs var atšķirties līdz pat uzturā nelietojamam.
Katrs pats izvēlas, ko dzert. Protams, ir svarīgi, lai ūdens vismaz atbilst Valsts veselības ministrijas standartiem un mēs ar to nesaindējamies. Nu, vismaz uzreiz...
Lai nu kā, bet katrs mēs izdzeram savu šķidruma devu, kas var būt gan ūdens, gan sula, piens, kefīrs, kafija (mmm...) vai, piemēram, tēja. Mēs padzērāmies un par to vairs nedomājam, vai ne?
Bet, kā tad mūsu organisms saprot ūdeni vai jebkuru citu šķidrumu, kuru mēs sevī ielējām?
Iedzerot ūdeni, tas momentā tiek nočekots, un, ja tā parametri nesakrīt ar organisma iekšējo vidi, tālāk par gremošanas traktu tas netiks. Organisms sāks pārtaisīt ūdens parametrus...
1. Ūdens, atkarībā no temperatūras, tas tiek uzsildīts vai atdzesēts.
Te der atcerēties, ka karstā vasaras dienā, dzert vēsu ūdeni ir ok, taču nav nemaz tik prātīgi gāzt sevī ledainu ūdeni ar domu atdzesēties. Tas tāpat vispirms tiks uzsildīts līdz organismam pieņemamai temperatūrai un tikai tad veldzēs tavas slāpes. Ja ir vēlme atdzesēties, uzlej ūdeni uz galvas vai uzliec slapju drēbi uz galvas. Tā tu dabūsi ātru rezultātu un nešokēsi organismu.
2. Fizikālie un ķīmiskie parametri tiek sakārtoti ar dažādu minerālu palīdzību.
Organisms šos minerālus paņem vispirms no tikko iedzertā ūdens. Ja to nav pietiekamā daudzumā, tas aizņemsies minerālus no iepriekš minētajiem orgāniem, piemēram, kauliem vai zobiem. Katrā ziņā, tas pats izlems, no kurienes tos paņemt. Tā, piemēram, destilēta ūdens pārtaisīšanai, kur minerālu nav vispār, organisms no orgāniem paņems palielus resursus. Tāpēc, lietojot šādu ūdeni ilgtermiņā, tiek izskaloti minerāli no dažādiem orgāniem, un sākas problēmas ar locītavām, kauliem, muskuļiem, ādu, nagiem, matiem, utt.
3. Krāna ūdenī mēs sastopamies ar hloru un niecīgu minerālu sastāvu. Lai tiktu galā ar hloru un trūkstošiem minerāliem, organisms atkal pieslēdz elementus no saviem resursiem.
Arī veikalā pirktā ūdens izvēle ietekmē visus šos faktorus, jo ūdeņi viens no otra atšķirās.
Beigu beigās, kad organisms ir ticis galā ar ūdens parametriem, tas tiek nodots tālāk, lai papildinātu iekšējā ūdens rezerves.
Dažreiz izskan jautājums, vai var būt, ka minerālu ūdenī ir par daudz? Teorētiski jā, taču šāda ūdens garša ir specifiska, un ikdienā tādu neiedzersi. Piemēram, jūras ūdens nebūt nav pats garšīgākais.
Kamēr mēs elpojam, šis process nekad neapstājas. Attiecīgi, ik reizi kad izdzertais ūdens atšķirsies no organismam vajadzīgā, tam būs jāpaveic noteikts darbs lai savestu ūdeni vajadzīgajā kondīcijā. Nu un no pamatskolas fizikas stundām mēs zinām, ka jebkura darba veikšanai ir nepieciešama enerģija. Un kur lai organisms to ņem? Pareizi! No Tevis paša. Tāpēc ja tev ikdienā ir grūti izdzert vairāk par divām glāzēm ūdens, ir jāmeklē vaina ūdens sastāvā kuru Tu dzer, nevis tajā, ka Tev tas negaršo.
Šis ir viens no galvenajiem un visbiežākajiem iemesliem, kāpēc mēs sevi un arī savas atvasītes uzsēdinam uz sulām, kafiju, tēju vai gāzēti-saldinātiem dzērieniem, cerībā atrisināt ūdens jautājumu, taču kas tad notiek pēc tam, kad esam izdzēruši savu šķidruma devu?
Viss kas nav vienkārši ūdens, organismam ir ēdiens.
Jebkuru šķidrumu, kas nav vienkārši ūdens, organisms uztvers kā ēdienu. Un lai paņemtu no tā ūdeni, tas vispirms ir jāatdala no visām piedevām, kas atrodas pašā dzērienā. Un prieks kur tu rodies! Šim procesam, mums atkal vajag minerālus, un atkal vajag ūdeni. Kas nozīmē, ka ūdens daudzums, kas bija izdzertajā dzērienā, labākajā gadījumā pietiks, lai pārstrādātu pašu dzērienu... attiecīgi, organisms, iespējams, tā īsti nemaz nepapildina savas iztērētā ūdens rezerves. Lūk atbilde, kāpēc visi labi zin, ka dzerot Jūras ūdeni, slāpes neveldzēsi. Ar saldinātajiem dzērieniem ir līdzīgi, un uz cukura pamata mēs sajūtam enerģijas pieplūdumu, tai pat laikā organisms paliek dehidrēts.
Bet kas notiek, ja mēs iedzeram ūdeni, kura īpašības jau sākotnēji sakrīt ar iekšējo vidi, jeb kā viedi cilvēki runā, #Fizioloģiski saderīgu ūdeni?
99% gadījumu mums tas liksies viegli dzerams, jo tādā veidā organisms dod ziņu, ka tas ir tas ko viņam vajag.
Ir tikai likumsakarīgi, ka lietojot šādu ūdeni ikdienā, izdzert ikdienas normu ir krietni vieglāk.
#Dzeramā ūdens ikdienas norma:
- Dienas minimums veselam organismam: 30ml uz katru tavu kg svara.
- Aktīvs dzīves veids, sports un ar stresu noslogots organisms: dienas minimums x2 **
- Slimības laikā, jeb posmā, kad atgūstas no traumām vai operācijas: minimums x2 vai pat x3 **
** Organisms, fiziloģiski saderīgu ūdeni pieņem uzreiz, netērējot savas minerālu rezerves. Šādu ūdeni droši var lietot augstāk minētajos daudzumos, un nav jābaidās, ka organisms sadzīs to audos lai pārtaisītu vēlāk (veidojas #Tūskas). Tā mēdz gadīties, ja pārdozē ar parastu tīru dzeramo ūdeni.
Tā kā organismam nav jātērē savi resursi lai šo ūdeni pārveidotu, tad netiek veikts liekais darbs. Attiecīgi, lai padzirdītu organismu, netiek tērēti lieki enerģijas resursi. Vēl jo vairāk, tajā izšķīdušo minerālu un citu elementu sastāvs, piešķir ūdenim ļoti svarīgas fizikālās īpašības, kas tieši pretēji, padara to kā nelielu enerģijas nesēju, jeb vienkāršā valodā runājot, šāda ūdens lietošana dod organismam papildus enerģiju. Un tā mēs nonākam pie maģiskā nosaukuma #Dzīvais ūdens, kur visa maģija ir tikai un vienīgi nosaukumā. Viss pārējais ir fizioloģija un dabas neapturamie procesi.
Sīkāk par svarīgākajiem ūdens parametriem padalījos Šeit.)
Kur dabūt šo Dzīvo ūdeni?
Piekritīsi, ja pie šāda ūdens varētu tikt tikai caur Indijas Budistu svētajiem vārdiem, piecos no rīta Kwai upes krastā, tad visa šī padarīšana būtu pilnīgi garām.
Un tomēr! Kā tad parastais iedzīvotājs var tikt pie šī ūdens?
Viss ir vienkārši un tai pat laikā arī skarbi.
Šāds ūdens, tik tiešām ir sastopams brīvā dabā, taču pateicoties civilizācijas progresam, lielākā daļa ūdeņu, līdz virszemei nonāk jau "pusdzīvi", līdz ar ko avota ūdens, viezbiežāk, nav sliktāks vai labāks par veikalā nopērkamo minerālūdeni... nedaudz riskants, bet variants kā tikt pie dzeramā ūdens par velti.
"Dzīvais ūdens", pārsvarā, ir sastopams kalnos, kā arī atsevišķās vietās pasaulē, kuru nav nemaz tik maz, bet tai pat laikā nepietiekami, lai nokļūšana turp, nebūtu saistīta ar pārsimts km mērošanu. Galvenais iemesls tam ir pazemes slāņi, kuri aizsniedzamā dziļumā ir kļuvuši diezgan nabadzīgi ar nepieciešamajiem minerālu resursiem, lai tajos veidotos ūdens ar parametriem, kādiem atbilst "Dzīvais ūdens".
Kā tad ir ar veikalu plauktiem, kuri ir pārpildīti ar ūdens dažādību?
Vismaz pagaidām, dzīvais ūdens, saliets pudelēs un nolikts veikalu plauktos, netiek tirgots.
Kāpēc? Iemesls tam ir vienkāršs. Dzīvā ūdens fizikālās un ķīmiskās īpašības nav konstantas, un ko līdz tas neatrodas šo minerālu patstāvīgā ietekmē, tā ūdens īpašības un parametri mainās, tieši tāpat kā tas notiek ar citiem procesiem dabā.
Piemēram, avota ūdens, nonākot zemes virspusē, vairs nav šo minerālu ietekmē un skābekļa ietekmē, lēnām sāk zaudēt savu vērtību. 2 dienas vecs avota ūdens jau būs zaudējis visas tās īpašības, dēļ kurām mēs devāmies uz šo avotu pēc ūdens. Tas nebūt nav kļuvis veselībai kaitīgs, taču pēc 24h tā parametri ir mainījušies un tautā mēdz teikt, ka ūdens ir "miris". Un tieši tas pats notiek cilvēka organismā. Kamēr ir minerāli, organisms spēj izdzīvot. Nav minerālu, tas iet bojā.
Ņemot vērā šo likumsakarību, ir grūti ieraudzīt interesi, ražotājam ražot, un tirgotājam tirgot, ūdeni, kura derīguma termiņš būtu 24 stundas. Jāsaka, ka pasaulē ir neliels skaits ražotāju, kuru ūdens īpašības ir ļoti tuvu "Dzīvajam ūdenim", tomēr loģisku apsvērumu dēļ, šie ūdeņi ir krietni dārgāki. Jo labāka ūdens kvalitāte pieprasa labāku iepakojumu, kā arī bieži vien to ir sarežģītāk un dārgāk iegūt - augstāk jākāpj vai dziļāk jāurbj.
Latvijā ražotie ūdeņi ir tālu no "Dzīvā ūdens" īpašībām, un kopumā, maziņš procents no visiem, lielveikalos nopērkamiem ūdeņiem, pietuvojas tām. Tas, protams, nenozīmē, ka viss ir slikti. Risinājums ir, un tas nav nekas jauns.
Japānā, Okinawas salas iedzīvotājiem, šāds ūdens ir pieejams "par baltu velti" un cik uziet, tāpēc no turienes ir nākusi ērtākā, lētākā un ātrākā iespēja, kā pie šāda ūdens var tikt katrs no mums.
Neliela "sašē" tipa paciņa, kuras saturā ir veseli 75 dabīgie mikroelementi, kas ne tikai bagātinās dzeramo ūdeni un piešķirs tam Dzīvā ūdens īpašības, bet papildus tam, neitralizēs arī hloru, ja uzturā lieto krāna ūdeni.
Detalizēti par šo risinājumi meklē ŠEIT.
Comentarios